Bakūzes muiža

Bakūzes muiža ar parku ietilpst Vībiņu muižas parka (10,5 ha) teritorijā. 
Bakūzes muiža celta 19. gs. vidū (būvdarbi veikti ap 1867.g.) K. Dorothezenam. Muižas kungu mājā bijusi apaļa zāle ar divām nišām, kurā tikušas novietotas Ādama un Ievas skulptūras (nozagtas pirms 1. pas. kara), baltas podiņu krāsnis, terase, lapene, rožu dārzs, staļļi darba un izjādes zirgiem, govju kūtis un karpu dīķi. Muižas parku ierīkojis nākamais muižkungs V. Uke (19. gs. vidus). Tagad muižas kungu mājā darbojas skola. 
Kompleksā bijušas kalpu mājas, pārvaldnieka māja, divas kūtis, šķūņi, piena māja, lapene, vārtu stabi, zirgu stallis, siltumnīcas. 
Saglabājusies klēts (pārbūvēta par kalti), divas kūtis (pārbūvētas par kolhoza fermām), zirgu stallis (tagad noliktava), saimniecības ēka (pārbūvēta skolas darbnīcām).

Bijušie īpašnieki: Bakūzes muiža celta 19. gs. vidū (būvdarbi veikti ap 1867.g.) Kārlim Dorothezenam. Viņš ap 1860.g. dibinājis pirmo skolu Bakūzē, kas kopš 1940. gada darbojas Bakūzes muižas telpās. 1875.g. muižas īpašnieks dāvinājis skolai 44 pūrvietas zemes, 16 asis malkas un 160 rbļ. gadā saimniecībai. Nereģistrētā laulībā ar Olgu Baršuku (1833-1916, prototips J. Janševska romāna "Līgava" galvenajai varonei) muižniekam dzimuši 6 bērni - 3 dēli un 3 meitas. Savai civilsievai K. Dorothezens nopircis Mustiņu pusmuižu, kur viņa ar bērniem nodzīvojši līdz 20. gs. 20. gadiem.
Kādu laiku Bakūzes muiža it kā piederējusi V. Ukem, bet pirms 2. pasaules kara - advokātam Sanderam.
2. pasaules kara laikā muižas ēkās ierīkots hospitālis un līdzās, izcērtot daļu parka, - lidlauks.
Pēc 2. pas. kara muižas kungu mājā darbojas skola.

Apsaimnieko: Embūtes deviņgadīgā skola.