logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Jūnijs
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30
Jūlijs
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 135
Viesi - 135
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Personības

Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists

19.11.2011
Skatīts 95298 reizes
Krišjāņa Barona lielākais ieguldījums latviešu kultūras un tautas vēsturē ir viņa folkloristiskā darbība. Taču viņš darbojies arī valodas laukā, viņš turpināja J.Alunāna iesākto darbu.Ar K.Barona populārzinātniskajiem rakstiem ir likts pamats latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam.

Būdams aktīvs jaunlatviešu darbinieks, Barons darbojās Tērbatas latviešu studentu pulciņā un bija viens no laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibinātājiem un līdzstrādniekiem. 1878.gadā viņš pārņēma no F.Brīvzemnieka latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, ko turpināja līdz mūža beigām. 1894.–1915.g. Barons izdeva 6 sējumos akadēmisku latviešu tautasdziesmu sakopojumu Latvju dainas. Mūža laikā Barons publicējis vairāk nekā 150 rakstu par dabaszinātņu (fizikas, ķīmijas, matemātikas, astronomijas) un tautas izglītības jautājumiem, kuros vērsās pret māņticību. Rakstīja stāstus un dzejoļus laikmeta progresīvo centienu garā, tāpat tulkoja.

Krišjānis Barons dzimis 1835.gada 31.oktobrī Strutelē vagara ģimenē. Viņa tēvs agri nomira un Krišjānis dzīvoja pie māsas Dundagā, mācījās Dundagas pagastskolā, no 1847.gada Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā, tad ar Baltijas ģenerālgubernatora A.Suvorova atbalstu – Jelgavas ģimnāzijā (1852–1855). 1856.gadā Barons iestājās Tērbatas universitātē Igaunijā, kur līdz 1860.gadam studēja matemātiku, fiziku un astronomiju un klausījās lekcijas par krievu literatūru. Tur viņš iepazinās ar K.Valdemāru un J.Alunānu, ar kuriem kopā izveidoja nacionāli noskaņotu latviešu studentu pulciņu, kas bija viens no galvenajiem jaunlatviešu kustības aizsākumiem.

1856.gadā Barons sāka publicēties laikrakstā “Mājas viesis” (pirmā publikācijas - raksts Zvaigznes), 1857.gadā viņš publicēja savus pirmos dzejoļus, tai pašā gadā viņš izvirzīja domu par latviešu folkloras krāšanas nepieciešamību, vēl nenojauzdams, ka tas kļūs par viņa mūža darbu. 1860.gadā līdzekļu trūkuma dēļ Barons pārtrauca studijas Tērbatā un atgriezās Dundagā. 1862.gada maijā viņš pēc J.Alunāna aicinājuma ieradās Pēterburgā, kur piedalījās laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibināšanā, no 1863.gada faktiski bija šīs avīzes galvenais redaktors, pats rakstīja gandrīz visus rakstus, parakstīdamies ar dažādiem pseidonīmiem. Bez publicistiskajiem un populārzinātniskajiem rakstiem Barons tur publicēja arī savus stāstus (Vectēva precība, Kas ir noziedzība (abi 1863), Samaitāta tirgus braukšana (1864) un Izmanīgs vīrs (1865)), dzejoļus (Upe un cilvēka dzīve, Divejādas kapenes, Mūsu manta u.c.), aprakstus Dundaga (1862) un Pēterburga (1863) un citus darbus. K.Barona stāstos atspoguļoti muižas dzīves vērojumi, pausts protests pret valdošās morāles normām, dzejoļi pauž progresīvos centienus, cildina varonību un modina latviešu tautas pašapziņu. Satīriskajos darbos izzobota tumsonība un propagandēta izglītības nepieciešamība.

1865.gadā laikraksts “Pēterburgas Avīzes” tika slēgts un Braons, nokārtojis mājskolotāja eksāmenus, strādāja par tulku Tautas izglītības ministrijā Pēterburgā un sastādīja plašu bibliogrāfisko rādītāju par Baltijas novada pamatiedzīvotājiem. 1867.gadā viņš pārcēlās uz Maskavu un tur pasniedza privātstundas. No 1867.gada jūnija viņš strādāja par mājskolotāju muižnieka I.Stankēviča ģimenē, kas dzīvoja Voroņežas guberņā. Kopā ar šo ģimeni pavadot ziemas Maskavā, Barons iesaistījās turienes latviešu sabiedriskajā dzīvē, viņa dzīvoklī kādu laiku notika latviešu literārā pulciņa sanāksmes, kora mēģinājumi un citi pasākumi.

1878.gadā Barons pārņēma F.Brīvzemnieka iesākto latviešu tautas dziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, kas tika veikts Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības uzdevumā, 1881.gadā viņš kļuva par šīs biedrības etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku. No 1880.gada Barons strādāja par vācu valodas skolotāju Maskavas Marijas sieviešu ģimnāzijā.

1893.gadā Barons pārcēlās uz Rīgu, kur nodarbojās vienīgi ar tautasdziesmu krāšanu, to apstrādi, kārtošanu un izdošanu. 1894.–1915.g. iznāca Latvju dainas 6 sējumos (8 grāmatās), kas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē. Valodnieks profesors J.Endzelīns uzskatīja, ka šis izdevums ir pamats, uz kura varēja rasties latviešu filoloģija. Sistematizējot tautasdziesmas, Barons izveidoja pirmā akadēmiskā latviešu tautasdziesmu krājuma zinātniskos principus (par klasifikāciju, variantiem u.tml.), ar to viņš veicināja folkloristikas kā patstāvīgas zinātnes attīstību Latvijā.

Barons miris ir Rīgā 1923.gada 8.martā 88 gadu vecumā, apglabāts Lielajos kapos Rīgā. Viņa kapu rotā zaļš mauriņš, ievērojot paša zinātnieka novēlējumu:

Man klintsakmeni neveļat,
Man pieminekli neceļat:
No latvju dainām tas jau celts,
Un nerūsēs šis tautas zelts.

Viņa pēdējā dzīvesvietā Rīgā (1919–1923) 1985.gadā atklāts memoriālais muzejs (Kr.Barona ielā 3, dz.5.), Vērmanes dārzā uzstādīts tēlnieces L.Davidovas–Medenes veidots piemineklis.

 

BIBLIOGRĀFIJA:

  • Mūsu tēvzemes aprakstīšana (1859) Pirmais Baltijas guberņas ģeogrāfiskais apraksts.
  • Latvju dainas (1894–1915) 6 sējumos (8 grāmatās) ietvertas 217 996 tautasdziesmas. Pirmais sējums izdots Jelgavā, pārējie – Krievijas Zinātņu akadēmijas izdevumā Pēterburgā. Dainas sistematizētas atbilstoši cilvēka mūža gaitai. Pirmajā sējumā K.Barons devis plašu ievadu par latviešu folkloru.
  • Latvju dainu izlase (1920–1923)  4 sējumos
  • Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei (1931) 
Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
Viesu namiBāri, krogi
"Piena muiža - Berghof" - viesu nams
Sieksāte
Skrundas nov.
Stāsts par Berghof muižu sācies jau 16 gs vidū, bet tās varenākie īpašnieki - baronu von Mēdemu dzimta savu vasaras medību rezidenci ir izveidojuši tādu, kādu to šobrīd,_
Viesnīcas, hoteļiRestorāni
"Porto Resort" - viesnīca, restorāns
Lilaste
Carnikavas nov.
Ziemas sezonā esam SLĒGTI, bet tomēr ATVĒRTI!ESAM ATVĒRTI JŪSU SVINĪBĀM, BALLĪTĒM, KONFERENCĒM UN CITIEM JŪSU IEPLĀNOTAJIEM PASĀKUMIEM.PORTO RESORT ir lieliska guļbūves viesnīca ar plašu_
MuzejiArhitektūras piemineklisPils
Valsts kultūras piemineklis
Rundāles pils
Pilsrundāle
Rundāles nov.
Rundāles pils, viens no Latvijas izcilākajiem baroka un rokoko mākslas pieminekļiem, celta laikā no 1736. līdz 1740. gadam kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana vasaras rezidence. Kurzemes Zemgales hercogiste_
Muzeji
Piena muzejs
Sieksāte
Skrundas nov.
Piena muzejs ir brīnišķīga izvēle, lai pa piena upi ceļotu laikā. Jūs varat atgriezties vietā, kur vecmāmiņa sviestu kūla un tad ar zirgu veda uz tuvējo dzelzceļa staciju, lai to visu_
KempingiViesu nami
"Niedras" - kempings
Dobeles nov.
Kempings „Niedras” ir jauns un moderns atpūtas un sporta komplekss Zebrus ezera krastā, kas atrodas Dobeles rajona Bikstu pagastā 80 km no Rīgas.
Kempings ir radīts atpūtai pie ezera_
Viesu namiKafejnīcas
"Lobes krogs" - viesu nams, kafejnīca
Lielvārdes nov.
Lobes krogs - tā ir pilnībā atjaunota 19.gadsimta kroga ēka Ogres rajonā, kas celta 1886. gadā netālu no Lobes upes tilta. Agrāk tas bijis krogs un iebraucamā vieta, tagad Lobes krogs piedāvā_
KempingiViesu nami
"Piejūras Nams" - viesu nams, kempings
Ķesterciems
Engures nov.
Mēs savus viesus uzņemam viesu majā ar 5 komfortabliem un labiekārtotiem numuriem, kas izvietoti viesu mājas 2.stāvā, un 75 kv.m.plašu banketu zāli ar virtuves zonu viesu mājas 1.stāvā. Viesu_
Zoo, putni, dzīvnieki
Mini Zoo Rančo
Talsu nov.
Mini Zoo "Rančo" - lieliska atpūtas vieta ģimenēm, kur iespējams iepazīties ar eksotiskiekm mājdzīvniekiem. Šeit sastopami ķenguri, pāvi, ēzelītis, jenots, savvaļas zirgs,_
© 2005-2017 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100