logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Decembris
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 353
Viesi - 353
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Personības

Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists

19.11.2011
Skatīts 98123 reizes
Krišjāņa Barona lielākais ieguldījums latviešu kultūras un tautas vēsturē ir viņa folkloristiskā darbība. Taču viņš darbojies arī valodas laukā, viņš turpināja J.Alunāna iesākto darbu.Ar K.Barona populārzinātniskajiem rakstiem ir likts pamats latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam.

Būdams aktīvs jaunlatviešu darbinieks, Barons darbojās Tērbatas latviešu studentu pulciņā un bija viens no laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibinātājiem un līdzstrādniekiem. 1878.gadā viņš pārņēma no F.Brīvzemnieka latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, ko turpināja līdz mūža beigām. 1894.–1915.g. Barons izdeva 6 sējumos akadēmisku latviešu tautasdziesmu sakopojumu Latvju dainas. Mūža laikā Barons publicējis vairāk nekā 150 rakstu par dabaszinātņu (fizikas, ķīmijas, matemātikas, astronomijas) un tautas izglītības jautājumiem, kuros vērsās pret māņticību. Rakstīja stāstus un dzejoļus laikmeta progresīvo centienu garā, tāpat tulkoja.

Krišjānis Barons dzimis 1835.gada 31.oktobrī Strutelē vagara ģimenē. Viņa tēvs agri nomira un Krišjānis dzīvoja pie māsas Dundagā, mācījās Dundagas pagastskolā, no 1847.gada Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā, tad ar Baltijas ģenerālgubernatora A.Suvorova atbalstu – Jelgavas ģimnāzijā (1852–1855). 1856.gadā Barons iestājās Tērbatas universitātē Igaunijā, kur līdz 1860.gadam studēja matemātiku, fiziku un astronomiju un klausījās lekcijas par krievu literatūru. Tur viņš iepazinās ar K.Valdemāru un J.Alunānu, ar kuriem kopā izveidoja nacionāli noskaņotu latviešu studentu pulciņu, kas bija viens no galvenajiem jaunlatviešu kustības aizsākumiem.

1856.gadā Barons sāka publicēties laikrakstā “Mājas viesis” (pirmā publikācijas - raksts Zvaigznes), 1857.gadā viņš publicēja savus pirmos dzejoļus, tai pašā gadā viņš izvirzīja domu par latviešu folkloras krāšanas nepieciešamību, vēl nenojauzdams, ka tas kļūs par viņa mūža darbu. 1860.gadā līdzekļu trūkuma dēļ Barons pārtrauca studijas Tērbatā un atgriezās Dundagā. 1862.gada maijā viņš pēc J.Alunāna aicinājuma ieradās Pēterburgā, kur piedalījās laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibināšanā, no 1863.gada faktiski bija šīs avīzes galvenais redaktors, pats rakstīja gandrīz visus rakstus, parakstīdamies ar dažādiem pseidonīmiem. Bez publicistiskajiem un populārzinātniskajiem rakstiem Barons tur publicēja arī savus stāstus (Vectēva precība, Kas ir noziedzība (abi 1863), Samaitāta tirgus braukšana (1864) un Izmanīgs vīrs (1865)), dzejoļus (Upe un cilvēka dzīve, Divejādas kapenes, Mūsu manta u.c.), aprakstus Dundaga (1862) un Pēterburga (1863) un citus darbus. K.Barona stāstos atspoguļoti muižas dzīves vērojumi, pausts protests pret valdošās morāles normām, dzejoļi pauž progresīvos centienus, cildina varonību un modina latviešu tautas pašapziņu. Satīriskajos darbos izzobota tumsonība un propagandēta izglītības nepieciešamība.

1865.gadā laikraksts “Pēterburgas Avīzes” tika slēgts un Braons, nokārtojis mājskolotāja eksāmenus, strādāja par tulku Tautas izglītības ministrijā Pēterburgā un sastādīja plašu bibliogrāfisko rādītāju par Baltijas novada pamatiedzīvotājiem. 1867.gadā viņš pārcēlās uz Maskavu un tur pasniedza privātstundas. No 1867.gada jūnija viņš strādāja par mājskolotāju muižnieka I.Stankēviča ģimenē, kas dzīvoja Voroņežas guberņā. Kopā ar šo ģimeni pavadot ziemas Maskavā, Barons iesaistījās turienes latviešu sabiedriskajā dzīvē, viņa dzīvoklī kādu laiku notika latviešu literārā pulciņa sanāksmes, kora mēģinājumi un citi pasākumi.

1878.gadā Barons pārņēma F.Brīvzemnieka iesākto latviešu tautas dziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, kas tika veikts Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības uzdevumā, 1881.gadā viņš kļuva par šīs biedrības etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku. No 1880.gada Barons strādāja par vācu valodas skolotāju Maskavas Marijas sieviešu ģimnāzijā.

1893.gadā Barons pārcēlās uz Rīgu, kur nodarbojās vienīgi ar tautasdziesmu krāšanu, to apstrādi, kārtošanu un izdošanu. 1894.–1915.g. iznāca Latvju dainas 6 sējumos (8 grāmatās), kas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē. Valodnieks profesors J.Endzelīns uzskatīja, ka šis izdevums ir pamats, uz kura varēja rasties latviešu filoloģija. Sistematizējot tautasdziesmas, Barons izveidoja pirmā akadēmiskā latviešu tautasdziesmu krājuma zinātniskos principus (par klasifikāciju, variantiem u.tml.), ar to viņš veicināja folkloristikas kā patstāvīgas zinātnes attīstību Latvijā.

Barons miris ir Rīgā 1923.gada 8.martā 88 gadu vecumā, apglabāts Lielajos kapos Rīgā. Viņa kapu rotā zaļš mauriņš, ievērojot paša zinātnieka novēlējumu:

Man klintsakmeni neveļat,
Man pieminekli neceļat:
No latvju dainām tas jau celts,
Un nerūsēs šis tautas zelts.

Viņa pēdējā dzīvesvietā Rīgā (1919–1923) 1985.gadā atklāts memoriālais muzejs (Kr.Barona ielā 3, dz.5.), Vērmanes dārzā uzstādīts tēlnieces L.Davidovas–Medenes veidots piemineklis.

 

BIBLIOGRĀFIJA:

  • Mūsu tēvzemes aprakstīšana (1859) Pirmais Baltijas guberņas ģeogrāfiskais apraksts.
  • Latvju dainas (1894–1915) 6 sējumos (8 grāmatās) ietvertas 217 996 tautasdziesmas. Pirmais sējums izdots Jelgavā, pārējie – Krievijas Zinātņu akadēmijas izdevumā Pēterburgā. Dainas sistematizētas atbilstoši cilvēka mūža gaitai. Pirmajā sējumā K.Barons devis plašu ievadu par latviešu folkloru.
  • Latvju dainu izlase (1920–1923)  4 sējumos
  • Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei (1931) 
Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
RestorāniViesnīcas, hoteļi
"Skrundas muiža" - viesnīca un restorāns
Skrunda
Ventas upes gleznainajā krastā, kur vienuviet saplūst lauku miers ar pilsētas šarmu, atrodas viena no senākajām Latvijas muižām. Skrundas muižas viesi rītausmā tiek modināti ar putnu_
Viesnīcas, hoteļiRestorāni
"Porto Resort" - viesnīca, restorāns
Lilaste
Carnikavas nov.
Ziemas sezonā esam SLĒGTI, bet tomēr ATVĒRTI!ESAM ATVĒRTI JŪSU SVINĪBĀM, BALLĪTĒM, KONFERENCĒM UN CITIEM JŪSU IEPLĀNOTAJIEM PASĀKUMIEM.PORTO RESORT ir lieliska guļbūves viesnīca ar plašu_
ApartamentiViesnīcas, hoteļi
Trīs zvaigžņu
"Līva" - Viesnīca
Liepāja
Pašā pilsētas centrā Jūs būsiet laipni gaidīts viesis viesnīcā "Līva". Jūsu ērtībām piedāvājam biznesa, standarta un ekonomiskās klases numurus. Viesnīcas numuri ir gaiši_
KempingiViesu nami
"Niedras" - kempings
Dobeles nov.
Kempings „Niedras” ir jauns un moderns atpūtas un sporta komplekss Zebrus ezera krastā, kas atrodas Dobeles rajona Bikstu pagastā 80 km no Rīgas.
Kempings ir radīts atpūtai pie ezera_
KempingiViesu nami
"Mazirbes Kalēji" - viesu nams, kempings
Mazirbe
Dundagas nov.
Viesu nams un kempings "Mazirbes kalēji" atrodas vien 700 m no jūras.
Viesiem tiek piedāvāta lieliska atpūta un nakšņošana gan labiekārtotās kempinga mājiņās (duša_
Viesu namiKafejnīcas
"Lobes krogs" - viesu nams, kafejnīca
Lielvārdes nov.
Lobes krogs - tā ir pilnībā atjaunota 19.gadsimta kroga ēka Ogres rajonā, kas celta 1886. gadā netālu no Lobes upes tilta. Agrāk tas bijis krogs un iebraucamā vieta, tagad Lobes krogs piedāvā_
KempingiViesu nami
"Piejūras Nams" - viesu nams, kempings
Ķesterciems
Engures nov.
Mēs savus viesus uzņemam viesu majā ar 5 komfortabliem un labiekārtotiem numuriem, kas izvietoti viesu mājas 2.stāvā, un 75 kv.m.plašu banketu zāli ar virtuves zonu viesu mājas 1.stāvā. Viesu_
Muzeji
"Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes" Rundāles pils muzeja ekspozīcija
Jelgava
Kurzemes un Zemgales hercogu kapeņu vēsture aizsākas 1582. gadā, kad tika pabeigta Jelgavas pils baznīcas izbūve ar pagrabtelpu, uz kurieni no Kuldīgas hercogs Gothads Ketlers pārveda savus 3 agrāk_
© 2005-2017 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100