logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Oktobris
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31
Novembris
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 251
Viesi - 251
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Personības

Raimonds Pauls

Autors: www.raimondspauls.lv
23.02.2006
Skatīts 27829 reizes
Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī, Rīgā. Jau kopš bērnības spēlē klavieres, mācījies E. Dārziņa mūzikas vidusskolā. 1958. gadā Pauls absolvē Latvijas Valsts konservatoriju profesora H. Brauna klavieru klasi. Šajā laikā R. Pauls jau ir augstas klases virtuozs. Muzicējot restorānos, apgūst džeza klasiku, gan arī tā laika sadzīvisko repertuāru.
No 1962. līdz 1965. gadam mācās kompozīciju pie profesora J. Ivanova.

 
No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls ir  Rīgas estrādes orķestra vadītājs, vienlaikus diriģents un pianists. 1972. gadā izveido Latvijas radio estrādes ansambli “Studija” ar solistiem Noru Bumbieri un Viktoru Lapčenoku, kas pēc vairākkārtējas sastāvu maiņas 1973.gadā pārtop par “Modo” . “Modo” kļūst par ansambli, kas gūst vērienīgus panākumus ne tikai Latvijā, bet visā bijušajā PSRS un arī ārvalstīs. Grupas sastāvā muzicē Boriss Bannihs, Vjačeslavs Mitrohins, Valerijs Boldirevs , Zigmars Liepiņš, kā arī dziedātājas Aija Kukule un Mirdza Zīvere.

No 1978. līdz 1982. gadam diriģē LPSR TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestri.
No 1982. gada ir Latvijas Televīzijas un radioraidījumu komitejas mūzikas raidījumu galvenās redakcijas galvenais redaktors, no 1985. gada šīs redakcijas galvenais režisors.
Pēc R. Paula iniciatīvas 1985. gadā tiek izveidota Latvijas radio grupa “Remix”, vēlāk arī sadarbība ar vairākām citām grupām – “Inversija”, “Credo”, “Dālderi”, palīdzot ar savu jau profesionālo skanējumu un saviem skaņdarbiem, iesācējiem popularitāti un panākumus. Ilgstoša sadarbība arī ar Krievijas mūziķiem Allu Pugačovu un Valeriju Ļeontjevu.
R. Pauls paralēli savai muzikālajai darbībai ir bijis LPSR Augstākās padomes deputāts, strādājis Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. No 1988. līdz 1993. gadam – Latvijas kultūras ministrs. 1993. gadā kļūst par Latvijas Valsts prezidenta padomnieku.

Darbs valsts iestādēs nav šķērslis, lai aktīvi koncertētu gan mūsu valstī, gan ārpus tās. Turpinot ilgstošo sadarbību ar bērnu popgrupu “Dzeguzīte”, 1996. gadā kopā ar solisti Laimu Vaikuli sniedz koncertus Maskavā koncertzālē “Rossija”, Sanktpēterburgā un “Madison Square Garden” koncertzālē Ņujorkā.
1997. gada maijā maestro kopā ar pašmāju un ārzemju solistiem Latvijas Nacionālajā operā sniedz koncertu, kas veltīts viņa mīļākā komponista Džordža Gēršvina simtgadei.

Raimonds Pauls ir sacerējis mūziku sešiem mūzikliem, īpašu popularitāti gūst “Māsa Kerija” (1978.). Deviņdesmito gadu beigās tas piedzīvo jaunu iestudējumu Krievu drāmas teātrī, un katrā izrādē pie klavierēm sēž pats maestro.
Populāri kļūst arī iestudējumi – “Nāc pie puikām!” 1982. gadā , “Meža gulbji” 1995. gadā “Leģenda par Zaļo jumpravu” 2004.gadā  R. Pauls ir sacerējis mūziku trim baletiem, vairāk kā 50 filmām un teātru izrādēm.
Populārs ir kļuvis festivāls “Ziņģe”, kas norisinās katru vasaru dažādās Latvijas vietās – Krāslavā, Valmierā, Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Pierīgā un vēl daudz kur citur.
Daudzi no Raimonda Paula albumiem tiek izdoti arī citur pasaulē – Krievijā, Somijā un Japānā.
“R.Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi dziedošas, viegli uztveramas melodijas ar mūsdienu deju ritmiem. Izsmalcināta harmonijas izjūta palīdz viņam izvairīties no vienmuļības, kas diemžēl iezogas daudzos mūsdienas estrādes mūzikas paraugos. Bet cauri it kā “neitrālajai” melodijai neuzbāzīgi, bet neatlaidīgi vīd latviešu dziesmai raksturīgās intonācijas. Komponists gan nekur neizmanto folkloras materiālus un arī necenšas tos atdarināt, tomēr viņa sacerētās mūzikas nacionālais sakņojums jūtams skaidri un nepārprotami.“

Pēdējie 10 komentāri
Mana latv. valodas skolotaja man ielika 10 es biju pricigs ka internets man palidzeja aaaa
04.11.2009, 15:12
#13
O forsi :) Par sito man laba atzimite bus :P bet man jataisa par 6komponistiem :D taka bus vel japacensas...sis tikai 3. bet ir labi :D Edgars
02.12.2008, 15:13
#12
no comment!!!!! manpatk
19.05.2008, 21:24
#11
Ceru ka manejai ar..Latv.valodas 3minusu stasta varetu deret.. ;) Madara
18.05.2008, 20:53
#10
man 10 garantets manai skolotajai patiks forsi linda
22.01.2008, 20:42
#9
Ir ko teikt par šo rakstu? (13)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2019 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100