 |
| Baltmuižas pils parks |
| No 1900.-1910. gadam muižas īpašnieks ir barons Budbergs (C Baron Budberg) . Domājams, šajā laikā ierīkots nelielais dārzs terasēs ezera pusē. Tajā sākotnēji bija cirptas liepas_ |
 |
| Vārkavas Romas katoļu baznīca |
| Baznīcas celtniecība pabeigta 1877. g. Dievnamā atrodas vairāki nozīmīgi mākslas pieminekļi, arī ap 1900. g. būvētas ērģeles. Daļa baznīcas pārvesta uz Rundāles pils muzeju. |
 |
| Riebiņu Pareizticīgo baznīca |
Atrodas Riebiņu ciemata centrā uz neliela pakalna, senu koku ielokā. Tā ir cara laikā celta koka ēka ar skārda jumtu. Īpatnēja ar iekšējo apdari un veclaicīgām gleznām.
|
 |
| Mola (Višķu) muiža |
| Veidojusies 19. gs. beigās, tagad te darbojas Višķu lauksaimniecības tehnikums. Pie muižas ēkas daļēji regulāra un brīva plānojuma parks, kurā ir ap 75 eksotu augu sugām. Muiža būvēta_ |
 |
| Riču ezers |
| Riču ezers – 12,86 km² no kuriem Latvijas teritorijā atrodas 5,88 km². Tā vidējais dziļums 9,7 m, bet lielākais dziļums 39,7 m (pēc Baltkrievijas datiem Riču ezers ir otrs dziļākais_ |
 |
| Dvietes Romas katoļu baznīca |
| Pirmā baznīca Dvietē bija koka un atradās barona pils parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Pēc nostāstiem tautā, šīs baznīcas mūžs bijis 114 gadi. No tā izriet, ka šī baznīca_ |
 |
| Zemgales Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīta 2006. gadā. Baznīcas ēka 20 gs. 20.-to gadu sākumā bija kā dzelzceļa stacija. Tai ir masīvas sienas un skaists kupols virs ēkas centrālās daļās. Līdz 20. gs. 60.-to gadu sākumam_ |
|
|
 |
| Aizkalnes pareizticīgo baznīca |
| Jasmuižas pareizticīgo baznīca uzbūvēta 1904.gadā ar šejienes muižnieka Grigorija Kuzņecova un viņa dēla Ņikitas gādību. No valsts kases saņemta palīdzība 4500 rubļu apmērā. Tā_ |
 |
| Arendoles muiža |
| Atrodas Rožkalnu pagastā, Dubnas upes krastā, gleznainā vietā. Būvēta kā medību pils, paredzēta atpūtai. Pēdējie pils īpašnieki 20. gadsimta sākumā bija grāfi Plāteri - Zībergi, kuru_ |
 |
| Ciriša ezers |
| Līčiem un pussalām izrobotā Ciriša ezera platība ir 6,3 km2, lielākais dziļums - ap 10 m. Ezera apkārtnē izveidots dabas parks, ezera salām ar egļu un platlapju audzēm un bagātīgu ziedaugu_ |
 |
| Līksnas Svētās Sirds Romas katoļu baznīca |
| Negotiskā stilā veidota Svētās Jēzus Sirds katoļu baznīca celta 1921. gadā. Līksnas baznīca ir viena no iespaidīgākajām sakrālajām celtnēm Latvijā. |
 |
| Jaunsventes muiža |
| Jaunsventes muižas ansamblī ap taisnstūra pagalmu grupējas virkne ēku. Kungu nams celts 1912. gadā. Tam pretējā pagalma pusē veidoti vareni ieejas vārti, abpus tiem stāv vienāda izmēra klētis._ |
 |
| Subates Romas katoļu baznīca |
| 1831. gadā vecā koka dievnama vietā uzcēla tagadējo Subates katoļu baznīcas mūra ēku. Darbus apmaksāja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs. Sakrālo celtni iesvētīja Miķelā Ercengeļa godam._ |
 |
| Vasargelišku skatu tornis |
| Uzkāpjot 24m augstajā skatu tornī, no putna lidojuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Pa kreisi visā krāšņumā redzams Rozališķu loks. Savukārt pa labi paveras_ |
|
|
 |
| Aizkalnes Romas katoļu baznīca |
| Aizkalnes katoļu baznīca celta 1815. g., atjaunota 1890. g., pārbūvēta 1926.-1932. g. |
 |
| Riebiņu Sv. Franciska katoļu baznīca |
| Celtniecība uzsākta 1894. gadā un pabeigta 1909. gadā. Riebiņu baznīca celta no šķeltiem akmeņiem. Stūros, dzegās un torņos sarkani kieģeļi. Tā atrodas Feimaņu upes krastā, pašā ciemata_ |
 |
| Nīcgales Romas katoļu baznīca |
| Pirmā koka baznīca Nīcgalē celta 1803.gadā. Šī baznīca pastāvēja tikai 60 gadus. 1863.gadā muižturis Henriks Plāters-Zībergs uzbūvē Nīcgalē mūra baznīcu pašā Daugavas krastā_ |
 |
| Ilgas muižas medību pils |
| 19. gs. baroka stilā celta ēka. Pateicoties ēkas arhitektoniskajam veidojumam, kas izraisa asociācijas ar itāļu palaco tipa celtnēm, muižas apkārtne savulaik esot dēvēta par Pallazo Ilga. Patlaban_ |
 |
| J. Raiņa māja Berķenelē |
| Dzejnieka J.Raiņa bērnības zeme, atrodas Daugavpils rajona Kalkūnes pagastā, 8 km attālumā no Daugavpils. Šodien J.Raiņa māja Berķenele ir kļuvusi par Daugavpils rajona padomes Tautas_ |
 |
| Krāslavas muižas pils (Plāteru pils) komplekss |
| Krāslavas muižas jaunā pils ar baroka un klasicisma iezīmēm būvēta 1760.-1791.g. pēc arhitekta D.Paroko projekta. Pili restaurējot , tika atklāti unikāli pils telpu sienu gleznojumi, kas attiecas_ |
 |
| Dzelzceļa viadukts pāri Vidzemes ielai |
| Pēterburgas-varšavas dzelzceļa mūra tilts pāri Vidzemes ielai. Uzbūvets 1860 gadā. |
|
