 |
| Vanagu Romas katoļu baznīca |
| Vecā katoļu baznīca tika pārvesta 1882. gadā no Vārkavas (tag. Vecvārkavas jeb Upmalas), kur tā bija uzcelta 1799. gadā. 1936. gadā to apjuma ar jauno mūra baznīcu, veco nojaucot. |
 |
| Sīķeles evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
 |
| Augstkalnes Sv. Ģimenes Romas katoļu baznīca |
| 1926.gadā uzsāka Augškalnes baznīcas būvi, un divu gadu laikā šis darbs tika paveikts. Baznīca bija gotiskā stila koka celtne ar akmens mūra pamatiem un ar 29 m augstu torni. Tā bija_ |
 |
| Vidsmuižas Romas katoļu baznīca |
| Divtorņu laukakmeņu baznīca celta 1910.gadā.Pilnīgi pabeigta 1912.gadā un iesvētīta 1914.gadā. Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. |
 |
| Lašu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Celta 1805. gadā. Baznīcas dārzā ir Pirmā pasaules kara laikā kritošo vācu armijas karavīru kapi. |
 |
| Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca |
| Celta 1921. - 1923. g. vecās (1797. g.) baznīcas vietā. No vēstures dokumentiem zināms, ka Laucienā bijusi viena no vecākajām Zemgales baznīcām. Tā atradās muižnieku Ludvinghauzenu - Volfu_ |
 |
| Līksnas muižas vieta |
|
|
|
 |
| Maskovskas (Maskavas) Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca |
| Celta 18. gadsimta beigās. 1936. gada 14. oktobrī baznīcā dievkalpojumu vadīja metropolīts Augistīns . |
 |
| Sv. Jāņa Kristītāja Vecsalienas pareizticīgo baznīca |
| Uzbūvēta 1894. gadā par Pēterburgas lieltirgotāj A. Gruzdeva līdzekļiem. Viņš ziedoja līdzekļus sakrālo priekšmetu iegādei. Uzcelta no šķeltiem laukakmeņiem. |
 |
| Lipinišku Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīca |
| Krievu bizantiskajā stilā būvētajai baznīcai pamati likti 1906. gadā. Dievmātes iemigšanas godam tā iesvētīta 1908. gadā. |
 |
| Lomu vecticībnieku baznīca |
| Lomu vecticībnieku draudze ir viena no vecākajām vecticībnieku draudzēm Latvijas teritorijā. Draudze izveidota 1673-1675.gadā. Lomu vecticībnieku lūgšanu nams uzcelts 20.gadsimta sākumā. |
 |
| Sv. Magdalēnas (Madaliņas) Romas katoļu baznīca |
| Celta 1821. gadā. Baznīca ir 18 m gara un 10 m plata vienjoma celtne. Tā uzbūvēta romāņu stilā no laukakmeņiem.Baznīcā ir divas liela formāta svētgleznas: Vissvētās Jaunavas Marijas Pastāvīgās_ |
 |
| Kameņecas muiža |
| Bijusī muižtura M.Reuta pils. 1927. gadā tajā tika iekārtots sieviešu klosteris un ģimnāzija. 1940.gadā izveidota Aglonas mehanizācijas skola. Apsaimnieko Aglonas katoļu draudze. Līdz_ |
 |
| Anspoku (Anspaku) muižas medību pils |
Preiļu rajona vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, datēts 19.gs.
Senais nosaukums: Ansbach.
Privātīpašums. Kungu māja drupās. Saglabājušās saimniecības ēkas_ |
|
|
 |
| Danišeukas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca |
|
 |
| Ambeļu Sv. Jura Romas katoļu baznīca |
| Tā ir koka celtne, kas veltīta Sv. Jura godam, 13 m gara un 8 m plata. Baznīca darbojas kopš 1782. gada. |
 |
| Demenes Romas katoļu baznīca |
| Demenes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas Katoļu draudzes baznīcas celtniecība tika uzsākta 1932. gadā 18. septembrī prāvesta M.Voitekunas vadībā. Otrais pasaules karš pārtrauca ieceres._ |
 |
| Eglaines Romas katoļu baznīca |
| 18.gs. Eglaines (Lašu) muižā bija kapela, kurā notika dievkalpojumi. Tā bija mūra celtne, kuras iekšpusi izšuva ar dēļiem.I Pasaules karā kapelu nopostīja. No tās pāri palika_ |
 |
| Kalupes Romas katoļu baznīca |
| Uzbūvēja no sarkanajiem ķieģeļiempar draudzes, grāfa J. Zīberga un prāvesta S. Beinaroviča līdzekļiem 1882. g. |
 |
| Kazimirvāles muiža |
|
 |
| Jasmuiža - Raiņa muzejs |
| Raiņa muzejs "Jasmuiža" izvietojies bijušajā Jasmuižas muižā. Kad Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns 1883. gadā sāka saimniekot Jasmuižā, tā atradās Vitebskas_ |
|
