 |
| Piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem |
|
 |
| Dinaburgas pils makets |
|
 |
| Rušonas muiža |
Kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar divu stāvu centrālo daļu. Divslīpu, centrālajā daļā četrslīpu jumts.
2007. gada vasarā notiek rekonstrukcija. Arhitektūras stils: neorenesanse_ |
 |
| Medumu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca |
| Baznīca būvēta 1933. - 1935. gadā pēc arhitekta Pavlova būvprojekta par draudzes līdzekļiem prāvesta J. Ploņa uzraudzībā. |
 |
| Pieniņu Romas katoļu baznīca |
| Pieniņos senā koka baznīca celta 1806.gadā, saglabājusies līdz mūsdienām, lai gan tiek izmantota kā noliktava, cēlis grāfs Borhs. 1936.gadā prāvestam J.Kiseļevskim kūrija lika uzbūvēt jaunu_ |
 |
| Znotiņu Romas katoļu baznīca |
| Znotiņu katoļu baznīca, tā ir sarkanu ķieģeļu baznīciņa, kas celta 1926 gadā. Padomju laikos nolemta iznīcībai, bet tagad ar draudzes gādību atjaunota un sakopta. |
 |
| Jaunbornes Sv. Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca |
| Baznīcu 1859. gadā cēlis Jūlijs Savickis, kas apbedīts baznīcas dārzā. Baznīcu 1900. gadā pārbūvēja un 1921. g. atjaunoja. |
|
|
 |
| Gotharda Fridriha Stendera muzejs |
| Lašu pagastā (tagad Eglaines pagasts) 1714. gada 27. augustā dzimis Gothards Fridrihs Stenders - vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras dibinātājs,_ |
 |
| Podgurjes ūdensdzirnavas un pilskalns |
|
 |
| Spruktu Romas katoļu baznīca |
| Uzbūvēta no cementa ķieģeļiem par draudzes un arhibīskapa līdzekļiem 1933. - 1938. gadā. |
 |
| Nīdermuižas (Niedrumuižas) Romas katoļu baznīca |
| Pirmā Nīdermuižas baznīca no koka, celta 1748. gada. 1875. gadā baznīcu paplašināja, bet 1892. gadā pilnīgi restaurēja. 1898. gadā baznīca nodega, ugunsgrēks esot izcēlies no tribuļa_ |
 |
| Arendoles Sv. Dievmātes katoļu baznīca |
| Sākotnēji Arendolē bija astoņstūraina koka kapliča,kurā dievkalojumus noturēja Līksnas prāvesti četras reizes gadā. Vēlāk to apkalpoja Kalupes prāvesti. Pirmā Pasaules kara laikā, 1916._ |
 |
| Sventes Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca |
| 1800. gadā Sventē grāfs Kazimirs Zībergs uzcēla baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sventes baznīca ir 19,5 m gara un 10 m plata. Tā ir vienlaidus telpa ar flīžu grīdu. Baznīca celta_ |
 |
| Silenes Romas katoļu baznīca |
| Baznīca uzbūvēta 1913.gadā. Ir viena no lielakajām koka baznīcām Rīgas Metropolijā un vislielākā Jelgavas diacēzē. |
|
|
 |
| Piemineklis lietuviešu karavīriem |
| Piemineklis veltīts lietuviešu karavīriem, 1919.-1920.g. kritušiem par Latviju |
 |
| Nautrēnu (Rogovkas) Sv. Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca |
Nautrēnu draudzes baznīca, būvēta no ķieģeļiem Romāņu stilā, celta vecās baznīcas vietā no 1901. līdz 1914. gadam. Valsts nozīmes mākslas piemineklis. 1939. gadā pirktas ērģeles.
Nautrēnu_ |
 |
| Jezupovas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca |
| Juzefovas (Jezupovas) Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcu sāka būvēt 1934. gada un pabeidza 1961. gada. Pēc uzcelšanas dievnamu atņēma un nodeva kluba ierīkošanai. 1989. gadā baznīcu_ |
 |
| Rudzātu Romas katoļu baznīca |
| Rudzētu (Rudzātu) katoļu baznīca celta 1912. g. no koka. |
 |
| Kalupes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1926. gadā tiek uzcelts lūgšanu nams, pārbūvējot kādu vecu ēku. 1931. gadā iegādāts harmonijs ar 15 reģistriem (J. Bokums, Liepājā). Liepājas drāšu fabrika uz atvieglotiem noteikumiem_ |
 |
| Grendzes (Grendzas) Romas katoļu baznīca |
| Mūra, celta no 1907.g. līdz 1910.g., pirmā pasaules kara laikā sapostīta un pēc tam līdz 1933.g. atjaunota. |
 |
| Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca |
| Baznīcu 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens gotu stilā. |
|
