 | | Mālpils muižas komplekss |  |
Nākotnes cerības ir optimistiskas – muižas Kungu māja nonākusi uzņēmīga vīra rokās, pils kompleksam gaidāma atdzimšana tā agrākajā izskatā.
Īpašumus atgūs un veidos vienotu kompleksu
Muižas centrālo ēku – Kungu māju – un daļu zemes pāris gadus atpakaļ iegādājies uzņēmējs Aldis Plaudis. Viņš uzsācis darbu pie projekta izstrādes vēsturiskā kompleksa atjaunošanai un neatlaidīgu pūliņu rezultātā ieguvis Eiropas finansējumu.
Mālpils pagasta padomes izpilddirektors Vladislavs Komarovs situāciju muižas teritorijā raksturo kā dramatisku. “Agrāk te bija bēdu ieleja, bet Plaudes projekts ir kolosāls. Jācer, ka viss izdosies. Pašlaik muižas centrālā ēka ir iekonservēta, bet līdz ko Plaude saņems naudu, tā kompleksam apkārt tiks uzstādīts žogs, un sāksies rekonstrukcija,” skaidro Komarovs. Izpilddirektors izsaka cerību, ka nākotne viss Mālpils muižas komplekss tiks apvienots, lai gan pašlaik tā daļas atrodas dažādu īpašnieku rokās. “Mēģinām panākt muižas teritorijas apvienošanu, lai varētu pilnībā nodrošināt vēsturiskās apbūves realizāciju,” stāsta izpilddirektors.
Cilvēki dzīvo bīstamos apstākļos
Mālpils pašvaldība no Zemkopības ministrijas atguvusi divus graustus – muižas stalli un smēdi. Muižas klēts pašlaik atrodas Rīgas rajona padomes īpašumā, bet Pārvaldnieka jeb Darbinieku māja, kā tā iesaukta padomju gados – VA “Mājokļu aģentūra” rokās. Darbinieku nams atrodas katastrofālā stāvoklī. Šā gada maijā veiktajā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas apsekošanas aktā atzīts, ka Pārvaldnieka māja apdraud iedzīvotāju drošību – satrunējušas nesošās jumta konstrukcijas, bēniņu un pirmā stāva pārsegums, bet sešos dzīvokļos vēl aizvien dzīvo cilvēki. “Pašvaldība šo ēku plāno atgūt savā īpašumā, bet Plaude ir gatavs uzņemties arī šīs ēkas glābšanas darbus un pat ar dzīvojamo platību nodrošināt tās tagadējos iedzīvotājus. Ar laiku, protams, iespējama arī objekta privatizācija,” pieļauj Komarovs.
Šobrīd Plaude visas ar muižu saistītās darbības uzticējis meitai, nekustamo īpašumu kompānijas “Vestabalt” tirdzniecības grupas vadītāja Līgai Plaudei. Ģimenes plānos nav pēc rekonstrukcijas muižu pārdot, bet gan to sakopt un attīstīt biznesu, kas nestu labumu arī pašvaldībai – nodrošinātu ar darba vietām vietējos iedzīvotājus, piesaistītu pagastam tūristus un interesentus. “Iecere ir veidot kaut ko līdzīgu Bīriņu pils kompleksam – ar ērtām piebrauktuvēm, konferenču un atpūtas zālēm, viesnīcu. Klēts apsolīta Mālpils pagasta novadpētniecības muzejam, kas sabiedrībā varētu radīt papildu interesi,” stāsta Komarovs. Izpilddirektors prognozē, ka brīdī, kad valsts iestrādās likumā privātās partnerības noteikumus, tad pašvaldībai ar uzņēmēju radīsies iespēja parka renovāciju veikt kopīgiem spēkiem, jo muižas teritorija un tajā esošie dīķi pašlaik sadalīti vairākos īpašumos.
Neapzinīgi īpašnieki muižu lemj bojāejai
Kā liecina vēsturiskās liecības, Kungu māja celta 1860. gadā un līdz 1935. gadam piederējusi Latvijas Nacionālajai karavīru biedrībai. 1935. gadā īpašnieks Teodors Kerselis šo pili par 20 tūkstošiem latu nopircis, un tā viņam ir piederējusi laika periodā no 1935. līdz 1940. gadam. Savulaik tajā izveidots Meliorācijas un zemkopības muzejs, kas bija vienīgais tāda veida muzejs bijušās PSRS valstu teritorijā un līdz ar to iemantoja lielu vēsturisku nozīmīgumu, turklāt tā izveide bija būtisks ieguldījums lauksaimniecības attīstībā. Līdz ar pēdējo īpašnieku maiņu Kungu mājā esošais Meliorācijas un zemkopības muzejs 2002. gadā pārcelts uz Talsiem.
Jau padomju gados muižas komplekss tika izsaimniekots dažādām institūcijām un tolaik atradās septiņu ministriju pārvaldībā. Likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteikts, ka ir aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai tā kompleksa daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta to saglabāšana, bet neatkarības gados šis process Mālpils muiža turpinājās, un vēsturiskais muižas centrs tika sadalīts.
1992. gada 17. marta Latvijas Republikas Augstākās padomes sēdes stenogrammā, kurā tika spriests par īpašumu denacionalizāciju, Juris Celmiņš atklāj, ka 80. gadu beigās muižas centrālās ēkas mantinieks Andris Kerselis pieprasījis kompensāciju par šo pili, kura toreiz tika novērtēta 26 tūkstošu rubļu vērtībā, bet pēdējā brīdī viņš savu viedokli mainījis un pieprasījis atpakaļ pašu īpašumu. “Bez tam jāteic, ka Lauksaimniecības ministrija pēdējo gadu laikā šīs pils restaurācijā ir ieguldījusi gandrīz četrus miljonus rubļu. Šobrīd šo pili apsaimnieko muzejs, agrofirma “Mālpils” un Mālpils tehnikums. Lai šo pēkšņo problēmu atrisinātu, lūdzam šo pili iekļaut mūsu lēmumā, lai varētu noteikt trīs gadu moratoriju šā īpašuma jautājuma atrisināšanai un atrast veidu, kā tālāk darbosies Mālpils Meliorācijas un zemkopības muzejs,” pauž Celmiņš.
Tomēr jau neilgi pēc tam muižas ēka nonāca tā likumīgā mantinieka īpašumā. 1994. gadā Kungu māja tika atdalīta no kopējā kompleksa un kopā ar zemi reģistrēta kā zemnieku saimniecība “Lāčplēši” uz Andra Kerseļa vārda. Viņš Kungu māju pārdevis, tā nonākusi uzņēmēja Armanda Stendzenieka rokās, kurš to par 280 000 dolāru ieķīlājis “Multibankā”. Kerselis dēļ dažādām mahinācijām palicis bešā – viņam solītie trīssimts tūkstoši it kā ieskaitīti bankā “Baltija”, kas nākamajā dienā bankrotējusi, mantinieks zaudējis gan naudu, gan īpašumu. Laikā, kad muiža atradusies Stendzenieka īpašumā, tajā nekādi atjaunošanas vai vēsturisko ēku saglābšanas darbi nav veikti. “Līdz Kungu māja nonāca Plaudes īpašumā, neviens par to nekādu interesi neizrādīja, nekādi vērienīgi projekti netika iesniegti. Mēs pat ilgu laiku nezinājām, ka tā pieder Stendzeniekam,” atklāj Komarovs.
Dārza māju izmanto kautiņiem un pīpēšanai
Jau ierasts, ka dažādi grausti īpaši vilina jauniešus – Mālpils muiža nav nekāds izņēmums. Par skolēnu aktivitātēm muižā liecina gan cigarešu izsmēķu čupiņas, gan dažādu našķu iepakojumi un gāzēto dzērienu pudeles, gan uzraksti uz sienām. Ceturtdienas pievakarē muižā sastaptie pusaudži, kas dzīvo tuvējā internātā, atzina, ka brīvajā laikā starp mācībām un sporta nodarbībām labprāt tur uzturas, neraugoties uz to, ka skola administrācija to stingri aizliegusi un pārkāpējiem pat var piemērot sodu. “Kas tad mums – ne mēs maksājam, ne varam to izdarīt,” atzina zēni. “Mālpilī ir dažādi pulciņi, bet mums nepatīk. Labāk tusējam šeit.” Viņi pastāstīja, ka nereti muižas komplekss tiek izmantots kā abu Mālpils izglītības iestāžu audzēkņu attiecību skaidrošanas vieta, kas noved līdz pat nopietniem kautiņiem. Līdz šim gan neviens no jauniešiem muižas ēkās nopietnus ievainojumus nav guvis. “Mēs taču te visu zinām – kur var līst un kur labāk to nedarīt,” zēni noskaņoti bravūrīgi. Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka muižu apmeklē ne tikai jaunieši, bet nereti tur vērojami arī citi interesenti, kurus saista vēsturiskās celtnes. Šie cilvēki, ložņājot pa pussabrukušajām ēkām, neuzmanības vai pārgalvības dēļ var gūt nopietnas traumas. Muižas restaurācija un teritorijas sakopšana noteikti labos šo situāciju. Tie, kam patiesi interesēs vēsturiskie aspekti, muižu varēs apmeklēt bez draudiem dzīvībai un veselībai. |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
