 |
| Nītaures evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
 |
| Zaubes luterāņu baznīca |
|
 |
| Annas pusmuiža |
| Annas muiža ir pieskaitāma Vidzemes visjaunāko muižu grupai, jo kā nestabila un nepatstāvīga saimnieciska vienība tā tika izveidota tikai 17. gs. beigās, bet par patstāvīgu muižu ar savu apbūves_ |
 |
| Rakšu klintis |
|
 |
| Vizbulīšu iezis |
| Vizbulīšu klintis ir 4 m augsta smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, 600 m augšpus Līgatnes - Kārļu ceļa tilta, 150m lejpus Vanagu ieža. Kraujas nosaukuma izcelsme saistīta ar pavasaros_ |
 |
| Spāres muižas parks |
|
 |
| Skujenes viduslaiku pilsdrupas |
| Skujenes pilsdrupas atrodas Skujenes centrā, netālu no luterāņu baznīcas (uz Nītaures pusi). Pilsdrupas atrodas kalna galā, ko dienvidaustrumu pusē norobežo grava, pa kuru tek Amatas upe. Dabiska_ |
|
|
 |
| Kosas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca |
|
 |
| Āraišu evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
Pirmā baznīca celta ap 1225. g., 17. un 18. gs. vairākkārt pārbūvēta un papla?ināta, līdz 1793. g. ieguvusi savu pašreizējo izskatu. Dievnama interjers veidots galvenokārt 18. gs. Pirmais_ |
 |
| Zaubes muiža |
| Bijušā muižas centra teritorijā saglabājušās tikai dažas saimniecības ēkas. |
 |
| Nītaures pilskalns |
|
 |
| Miglas iezis |
| 14 m augsts smilšakmens kupolveida atsegums. Ieža pakājē ir Amatas vecupe, avots. 100 m lejpus Zvārtes ieža, Rubeņkalna R nogāzē. |
 |
| "Zaķīši" - trušu dārzs un citi zvēri |
| Zemnieku saimniecība "Zaķīši" ir viena no lielākajām trušu audzētava Latvijā – reizēm fermā ir līdz 4 tūkst. trušu. Lauku klusums, neskarta daba, ērti sasniedzama,_ |
 |
| Palu ala |
| Sāniskās erozijas ala Amatas labā krasta klintī apm. 0,5 km augšpus Veclauču tilta (Līgatnes - Kārļu ceļš). Alas l = 5 m. Pie ieejas h = 4 m. |
|
|
 |
| Skujenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
 |
| Drabešu muiža |
|
Muižas apbūves komplekss un parks veidojies 18.-19. gs. Augstā pakalnā izvietotās Drabe?u muižas pils galvenā fasāde darināta klasicisma stilā ar četru kolonnu portiku. Līdz mūsdienām saglabājušās_ |
 |
| Briedīšu iezis |
|
 |
| Gulbju iezis (Gulbis) |
| Amatas labajā krastā iepretim "Dārzleju" mājām (bij., Kārļa muižas dārznieka mājai), apmēram 1 km no Kārļiem un 9 km no Cēsīm. Apmēram 10-15 m augsta, vairak ka 50 m gara krasta krauja._ |
 |
| Skatu vieta |
|
 |
| Āraišu pilsdrupas |
| Cietokšņa tipa pils Āraišu ezera pussalā būvēta 1226. g. Pils vietu no priekšpils atdala aizsarggrāvis. Pilij bijusi debespušu virzienā orientēta kvadrāta forma. Mūra_ |
 |
| Bruņa ala |
|
Vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā. Tā veidojusies ar mežu apaugušā Dambja ieža Pļaviņu svītas dolomītos. Ala ir šaura (dažviet tikai 25 cm!), 2 m augsta un 21 m gara_ |
|
