 |
| Saldus Romas katoļu baznīca |
| Jau 1461.gadā minēts, ka Saldū pastāvējusi Romas katoļu baznīca. Taču draudze veidojusies un dibināta ap 1923.gadu. Pie sava nama draudze tikusi tikai 1953.gadā, kad prāvests Alberts Leitāns_ |
 |
| Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Vecākā Saldus celtne celta 18. gs sākumā, pēc tam vairākkārt pārbūvēta. Ērģeles būvējis Kārlis Aleksandrs HERMANS 1872.gadā Liepājā. Altārgleznu "Jēzus pie krusta" ap 19.gs. vidu gleznojis_ |
 |
| Vadakstes pagasta muzejs |
|
 |
| Lielezeres muiža |
| Tagadējā Ezeres teritorija pēc Livonijas Ordeņa valsts likvidēšanas 1575.gadā kļuvusi par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera domēni. Viņš to izlēņojis savam māsas dēlam Vilhelmam_ |
 |
| Jaunauces muiža |
| Zināms, ka 1518.gadā Livonijas ordeņa mestrs Pletenbergs izlēņojis šo novadu kādam Jānim Koskulam no Vidzemes, bet no 1575. līdz 1671.gadam Jaunauce bijusi Kurzemes hercogu Ketleru īpašums._ |
 |
| Alšu muiža |
|
 |
| Meldzeres dobumakmens |
| Akmens atrodas apmēram 9,5km uz rietumiem no Nīgrandes, Saldus-Liepājas rajonu robežupes Letižas labā krasta sāngravas dibenā. Piekļūšana akmenim pa zemes ceļu, kas apmēram 400m no rajonu robežas_ |
|
|
 |
| Vadakstes muiža |
| Arhitekta L.Reinīra projektētā Vadakstes muiža celta laika posmā no 1911.-1914. neoklasicisma stilā. Saglabājušās arī muižas saimniecības ēkas un parks. Šobrīd pilī darbojas Vadakstes pamatskola.
Esot Vadakstē,_ |
 |
| Saldus Mārtiņa Lutera luterāņu baznīca |
| Mārtiņa Lutera luterāņu baznīca celta 1934.gadā romāņu stilā pēc arhitekta P.Dreimaņa meta. Līdzekļus baznīcas celtniecībai saziedojusi draudze. 1939.gadā brīvmākslinieks E.Dolmanis baznīcai_ |
 |
| O.Kalpaka memoriāls "Airītes" |
Četru varoņu nāves vietu un piemiņas ansambli par brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem bija iekārtoja vietējās sabiedriskās organizācijas.
Piemineklis pulkvedim OSKARAM KALPAKAM no melnā_ |
 |
| Griezes luterāņu baznīcas drupas |
| Baznīca celta pie pašas Lietuvas robežas, kur Vadakste ietek Ventā. Pirmā baznīca šeit celta 16.gs. beigās pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma par 70 baznīcu draudžu izveidošanu_ |
 |
| Jaunmuiža |
| Pilī atrodas Jaunlutriņu deviņgadīgā skola. 1772.gadā skolai uzcelts otrs stāvs. Skolas priekšā atrodas tēlnieces Alvīnes Veinbahas darināti dekoratīvi ciļņi. Saglabājusies arī 1817.gadā_ |
 |
| Nīgrandes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmā baznīca celta 17.gs. 60-tajos gados un saukusies par Pīlesmiesta baznīcu. Par Pīlesmiestu 1553.g. nosaukts kādreizējais Nīnives ciems. Domājams, ka šāds nosaukums radies no toreizējā_ |
 |
| Zutēnu muižas apbūve |
|
|
|
 |
| Reņģes muižas pils |
| Pirmais Rubas jeb Reņģes muižas īpašnieks bijis Rotgers fon Ašbergs, kurš pēc Livonijas ordeņa valsts sabrukuma 1574.gadā saņēmis šeit īpašumā zemi. Vilhelms_ |
 |
| Ezeres ūdensdzirnavas |
| Ezeres ūdensdzirnavas, kuras celtas 1910.gadā un dzirnavu dīķis (13,1 ha) ar savdabīgi veidotu ūdens pārgāzi. |
 |
| Sesiles muiža |
| Sesillen |
 |
| Grīvaišu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Nav precīzi zināms, kurā gadā celta Grīvaišu baznīca, kas senāk saukta par Līkupes baznīcu, jo atradusies netālu no Līkupītes grīvas. Kad 1697.gadā par Līkupes draudzes mācītāju_ |
 |
| Lutriņu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmā Lutriņu baznīca celta 1630.gadā. Šī baznīca 1665.gadā sagruvusi. Arī pēc tam uzceltā koka baznīca ātri satrunējusi. 1691.gadā uzcelta jauna baznīca ar torni, bet 1708.gada vasarā_ |
 |
| Alšu kaļķu ceplis |
| 1553. gadā kādreizējo Ninives ciemu nosauca par Pīlesmiestu, 1658. gada 17. septembrī Kurzemes hercogistes seims to nozīmēja par pilsētu un 1663. gadā uzcēla koka baznīcu. Tomēr ar laiku pilsēta_ |
 |
| Šķēdes muiža |
| 15.gs. vidus - muižas veidošanās sākums. 1461.gads - Livonijas ordeņa mestrs Johans fon Mendege parakstīja lēņu grāmatu, piešķirdams kādam Johanam Lēvem (Loewe) un tā mantiniekiem_ |
|
