|
Saldus Romas katoļu baznīca |
Jau 1461.gadā minēts, ka Saldū pastāvējusi Romas katoļu baznīca. Taču draudze veidojusies un dibināta ap 1923.gadu. Pie sava nama draudze tikusi tikai 1953.gadā, kad prāvests Alberts Leitāns_ |
|
Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca |
Vecākā Saldus celtne celta 18. gs sākumā, pēc tam vairākkārt pārbūvēta. Ērģeles būvējis Kārlis Aleksandrs HERMANS 1872.gadā Liepājā. Altārgleznu "Jēzus pie krusta" ap 19.gs. vidu gleznojis_ |
|
Vadakstes pagasta muzejs |
|
|
Lielezeres muiža |
Tagadējā Ezeres teritorija pēc Livonijas Ordeņa valsts likvidēšanas 1575.gadā kļuvusi par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera domēni. Viņš to izlēņojis savam māsas dēlam Vilhelmam_ |
|
Jaunauces muiža |
Zināms, ka 1518.gadā Livonijas ordeņa mestrs Pletenbergs izlēņojis šo novadu kādam Jānim Koskulam no Vidzemes, bet no 1575. līdz 1671.gadam Jaunauce bijusi Kurzemes hercogu Ketleru īpašums._ |
|
Alšu muiža |
|
|
Meldzeres dobumakmens |
Akmens atrodas apmēram 9,5km uz rietumiem no Nīgrandes, Saldus-Liepājas rajonu robežupes Letižas labā krasta sāngravas dibenā. Piekļūšana akmenim pa zemes ceļu, kas apmēram 400m no rajonu robežas_ |
|
|
|
Vadakstes muiža |
Arhitekta L.Reinīra projektētā Vadakstes muiža celta laika posmā no 1911.-1914. neoklasicisma stilā. Saglabājušās arī muižas saimniecības ēkas un parks. Šobrīd pilī darbojas Vadakstes pamatskola.
Esot Vadakstē,_ |
|
Saldus Mārtiņa Lutera luterāņu baznīca |
Mārtiņa Lutera luterāņu baznīca celta 1934.gadā romāņu stilā pēc arhitekta P.Dreimaņa meta. Līdzekļus baznīcas celtniecībai saziedojusi draudze. 1939.gadā brīvmākslinieks E.Dolmanis baznīcai_ |
|
O.Kalpaka memoriāls "Airītes" |
Četru varoņu nāves vietu un piemiņas ansambli par brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem bija iekārtoja vietējās sabiedriskās organizācijas. Piemineklis pulkvedim OSKARAM KALPAKAM no melnā_ |
|
Griezes luterāņu baznīcas drupas |
Baznīca celta pie pašas Lietuvas robežas, kur Vadakste ietek Ventā. Pirmā baznīca šeit celta 16.gs. beigās pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma par 70 baznīcu draudžu izveidošanu_ |
|
Jaunmuiža |
Pilī atrodas Jaunlutriņu deviņgadīgā skola. 1772.gadā skolai uzcelts otrs stāvs. Skolas priekšā atrodas tēlnieces Alvīnes Veinbahas darināti dekoratīvi ciļņi. Saglabājusies arī 1817.gadā_ |
|
Nīgrandes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Pirmā baznīca celta 17.gs. 60-tajos gados un saukusies par Pīlesmiesta baznīcu. Par Pīlesmiestu 1553.g. nosaukts kādreizējais Nīnives ciems. Domājams, ka šāds nosaukums radies no toreizējā_ |
|
Zutēnu muižas apbūve |
|
|
|
|
Reņģes muižas pils |
Pirmais Rubas jeb Reņģes muižas īpašnieks bijis Rotgers fon Ašbergs, kurš pēc Livonijas ordeņa valsts sabrukuma 1574.gadā saņēmis šeit īpašumā zemi. Vilhelms_ |
|
Ezeres ūdensdzirnavas |
Ezeres ūdensdzirnavas, kuras celtas 1910.gadā un dzirnavu dīķis (13,1 ha) ar savdabīgi veidotu ūdens pārgāzi. |
|
Sesiles muiža |
Sesillen |
|
Grīvaišu evaņģēliski luteriskā baznīca |
Nav precīzi zināms, kurā gadā celta Grīvaišu baznīca, kas senāk saukta par Līkupes baznīcu, jo atradusies netālu no Līkupītes grīvas. Kad 1697.gadā par Līkupes draudzes mācītāju_ |
|
Lutriņu evaņģēliski luteriskā baznīca |
Pirmā Lutriņu baznīca celta 1630.gadā. Šī baznīca 1665.gadā sagruvusi. Arī pēc tam uzceltā koka baznīca ātri satrunējusi. 1691.gadā uzcelta jauna baznīca ar torni, bet 1708.gada vasarā_ |
|
Alšu kaļķu ceplis |
1553. gadā kādreizējo Ninives ciemu nosauca par Pīlesmiestu, 1658. gada 17. septembrī Kurzemes hercogistes seims to nozīmēja par pilsētu un 1663. gadā uzcēla koka baznīcu. Tomēr ar laiku pilsēta_ |
|
Šķēdes muiža |
15.gs. vidus - muižas veidošanās sākums. 1461.gads - Livonijas ordeņa mestrs Johans fon Mendege parakstīja lēņu grāmatu, piešķirdams kādam Johanam Lēvem (Loewe) un tā mantiniekiem_ |
|