logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Maijs
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31
Jūnijs
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 423
Viesi - 423
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!

Kurzemes Reģions

Iedzīvotāju skaits: 321700 (2000)
Platība: 2110000
Mājas lapa: www.kurzeme.lv

Apraksts

Talsu rajonā atrastas pirmatnējo mednieku un zvejnieku apmetnes (3.–2.gt. p.m.ē.). 1.gt. p.m.ē. Kurzemi apdzīvoja galvenokārt kurši un daļēji lībieši (ziemeļu daļā). Tagad pēdējie lībieši dzīvo galvenokārt Mazirbē. Līdz 13.gs. pastāvēja lieli valstiskie veidojumi – vistālāk uz ziemeļiem atradusies Vrindava (vēlākā Vanēmija), ap Ventas lejteci atradās Vērtava (Vendava), Ventas vidusteces kreisajā krastā – Bandava. Apmēram tagadējā Liepājas rajona rietumu daļu aizņēma Piemare (Piejūra), bet uz dienvidiem no tās bija Duvzare. Tagadējās Lietuvas teritorijā atradās valstiņas Meguva, Ceklis, Pilsāts u.c.

1048.gadā pirmo baznīcu Kurzemē uzbūvēja dāņi, 1158.gadā šeit apmetās vācu tirgotāji. 13.gs. beigās Kursu iekaroja vācu feodāļi un uzcēla mūra pilis Kuldīgā, Aizputē, Grobiņā, Alsungā, Ventspilī, Dundagā, Kandavā, Embūtē u.c. 1234.gadā tika dibināta Kurzemes bīskapija. Pamatiedzīvotāji bija spiesti maksāt nodevas un pieņemt kristīgo ticību. 1267.gadā beidzās kuršu pretošanās un Kurzeme tika iekļauta Livonijas valstu konfederācijā. Pēc Livonijas sabrukšanas Livonijas kara laikā 1561.gadā Kurzeme iekļāvās Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1795.gadā hercogisti pievienoja Krievijai un tā kļuva par Kurzemes guberņu.

Kopš 1919.gada Kurzeme ietilpst Latvijas teritorijā, kas 1940.–1991.g. bija PSRS sastāvdaļa. Ļoti smagi Kurzeme cieta abos pasaules karos. Otrajā pasaules karā ilgstoša kara darbība notika dienvidu daļā. 1944.–1945.g. vācu karaspēka grupa tika bloķēta tā sauktajā “Kurzemes cietoksnī” (“Kurzemes katlā”).
 

1048.gadā dāņu ieceļotāji uzbūvēja Kurzemē pirmo baznīcu, bet 1158.gadā šeit apmetās vācu tirgotāji. Līdz XIII gds. pastāvēja lieli valstiskie veidojumi – vistālāk uz ziemeļiem atradusies Vrindava (vēlākā Vanēmija), ap Ventas lejteci atradās Vērtava (Vendava), Ventas vidusteces kreisajā krastā – Bandava. Apmēram tagadējā Liepājas rajona rietumu daļu aizņēma Piemare (Piejūra), bet uz dienvidiem no tās bija Duvzare. Tagadējās Lietuvas teritorijā atradās valstiņas Meguva, Ceklis, Pilsāts u.c.

XIII gds. beigās Kursu iekaroja vācu feodāļi un uzcēla mūra pilis Kuldīgā, Aizputē, Grobiņā, Alsungā, Ventspilī, Dundagā, Kandavā un Embūtē. 1234.gadā tika dibināta Kurzemes bīskapija. Pamatiedzīvotāji bija spiesti maksāt nodevas un pieņemt kristīgo ticību. 1267.gadā beidzās kuršu pretošanās un Kurzeme tika iekļauta Livonijas valstu konfederācijā.

Pēc Livonijas sabrukšanas Livonijas kara laikā 1561.gadā Kurzeme iekļāvās Kurzemes un Zemgales hercogistē. Tā ietvēra bijušās Livonijas ordeņa zemes Zemgalē un lielāko daļu Kurzemes (izņemot Kurzemes bīskapiju un līdz 1609.gadam arī Grobiņas un Liepājas novadu). Iedzīvotāju vairākums tajā bija latviešu zemnieki, bet vara piederēja vācu feodāļiem un birģeriem (pilntiesīgiem pilsētu iedzīvotājiem). Dzimtļaužu ekspluatācija robežojās ar verdzību. Pilsētas hercogistē bija nelielas, lielākās no tām – Jelgava, Kuldīga, Ventspils, vēlāk Liepāja. Hercoga rezidence atradās Jelgavas pilī. Administratīvi hercogiste bija iedalīta 4 virspilskunga tiesās – Jelgavas, Sēlpils, Tukuma un Kuldīgas tiesā, tās savukārt 8 pilskungu iecirkņos un draudzēs. Valdošā ticība bija luterānisms. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682) Kurzeme piedzīvoja nebijušu uzplaukumu, ekonomisku nozīmi ieguva arī manufaktūras. Ventspilī, Liepājā un Kuldīgā darbojās kuģu būvētavas. Hercogiste ieguva kolonijas – Andreja salu un Tobago salu, no kurām ieplūda daudz svešzemju preču. Hercogistes ekonomiku iedragāja Zviedru–poļu karš (1655–660), pēc tā valstiņa vairs nespēja sasniegt iepriekšējo spožumu, bet pēc Jēkaba nāves rūpniecība un tirdzniecība panīka pavisam.

17.gs. hercogiste tika ierauta arī Krievijas–Polijas–Zviedrijas karā, bet 18.gs. – Ziemeļu karā (1700–1721), kura laikā stipri izpostīta. Pēc šī kara hercogiste nonāca Krievijas un Prūsijas ietekmē.

1795.gadā hercogisti pievienoja Krievijai un tā kļuva par Kurzemes guberņu.

Kopš 1919.gada Kurzeme ietilpst Latvijas teritorijā, kas 1940.–1991.g. bija PSRS sastāvdaļa.

Kurzemes teritorija cieta būtiskus postījumus abos pasaules karos. Otrajā pasaules karā ilgstoša kara darbība notika tās dienvidu daļā. 1944.–1945.g. vācu karaspēka grupa tika bloķēta tā sauktajā “Kurzemes cietoksnī” (“Kurzemes katlā”).

Apskates objekti Skatīt objektu albūmu
Šķērveļa akmens
Virszemes tilpums - 18 m3, augstums 2,9 m, garums 5,1 m, platums 4,6 m, apkārtmērs 15,5 m. Garums pēc citiem datiem - 6,9 m. Akmenim neregulāra forma, tas ieaudzis papardēs, avenājos, krūmos. Atrodas_
Baložu Palmu priede
Apkārtmērs: 1,52 m
Augstums: 13,5 m
Vainaga projekcija: 73 m2
Zaru garums: līdz 6,0 m
Biezs, lodveidīgs vainags 10 m caurmērā. Domājams ka tā ir raganu slotas tālāka attīstības forma,_
"Kalnmalas" - šinšillu audzētava, lauku māja
Ja esat lauku klusuma un skaistas dabas cienītājs, Jūs gaida lauku māja „Kalnmalas". Piedāvājam 2 trīsvietīgas istabiņas ar ērtībām, iespējamas papildvietas bērniem. Pie mājas_
Vīles tilts
Vīles tilts. Līdz 1961 gadam pāri šim tiltam, maršrutā Rucava - Liepāja, kursēja mazbānītis. Bārtas kreisajā krastā lieliska telšu un ugunskura vieta.
Skulptūra "Pieta"
Māras kambari
Trīs alas gaišajā smilšakmenī (augšdaļā - lodīšu smilšakmenī) Abavas labā krasta sāngravā, apm. 6 km augšpus Rendas un 400 m uz A no Jaunlanku mājām. Divas alas atrodas vienā gravas nogāzē,_
LAIKA ZIŅAS KURZEMES REĢIONS
© 2005-2024 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100