logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 28
Viesi - 28
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Personības

Vai baronese Marisa bija skaista?

Autors: Diāna Odumiņa , www.dzirkstele.lv
29.08.2005
Skatīts 8515 reizes
Diemžēl Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā nav atrodama neviena Marisas fotogrāfija. Taču ir zināma Marisas biogrāfija.
Nāk no Kurzemes
Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Daira Jaunbērziņa ar aizrautību stāsta par Marisu fon Etingenu, kas dzimusi 1857.gada 5.septembrī un nāk no Kurzemes muižniecības. Viņas laulības ar Heinrihu fon Volfu notikušas 1875.gada 18.septembrī, kad Heinriham bija 32 gadi, bet Marisai - tikai 18. Pagaidām vēsture klusē, kur un kā abi iepazinušies.
Johans Heinrihs Gotlībs fon Volfs (saukts par baronu Heinrihu) ir Gulbenes vēsturei otrā nozīmīgākā šīs baronu dzimtas personība. Studējis Tērbatā ekonomiku, kļuvis par ekonomikas kandidātu, bijis Cēsu - Valkas apriņķa skolu revidents, darbojies Joanītu (jeb Jāņa, jeb Maltas) ordenī. Jau 16 gadu vecumā, pēc vectēva nāves, viņam bija jāuzņemas Vecgulbenes muižas īpašnieka smagie pienākumi.
Mīļotais uzdāvina pili
Heinriha fon Volfa un viņa sievas baroneses Marisas mīlas stāsts arī šodien ir skaistākā Gulbenes leģenda. Heinrihs Marisu tik ļoti mīlējis, ka kādā dzimšanas dienā uzdāvinājis viņai pat nelielu pili - tā saukto Vecgulbenes muižas Sarkano pili (būvēta no sarkaniem ķieģeļiem) netālu no lielās pils, ko sauc par Balto pili. Barons turpinājis arī vectēva iesākto (Heinriha tēvs Rūdolfs mira agri) kādreiz plašā apkārtnē izslavēto Vecgulbenes muižas parku iekārtošanu un izveidoja trešo parku (pirmie divi - Pils parks ap Balto un Sarkano pili un Rūdolfa parks blakus). Šis parks vēl šodien tiek saukts par Emzes parku. Nosaukuma izcelšanās saistīta ar Marisu. Vairākus simtus hektāru lielā parka malā barons licis izrakt dīķi lielā M burta veidā. Vāciski - M-See (M-ezers), latviskojot iznāca Emze.
Mirst no diloņa
Taču baronu pāra kopdzīve nebija ilga. Kā stāsta leģenda, apbrīnojami skaistā Marisa saslimusi ar tolaik neārstējamo diloni. Lai gan Heinrihs sagādāja vislabāko ārstēšanos, 1883.gada 20.martā Marisa Romā (tur viņa ārstējās) nomira 26 gadu vecumā.
Heinrihs licis pārvest sievas mirstīgās atliekas uz Vecgulbeni, kur Marisa tika guldīta dzimtas kapos. Ieeja kapsētā bija caur sarkanu ķieģeļu vārtiem, kas bija rotāti ar bareljefiem, medaljoniem, amoriem un tā tālāk. Īpaši tā tika izkopta pēc baroneses Marisas nāves. Kapos aiz skaista metālkaluma žoga visu diennakti degušas laternas no tumšzila stikla. Volfu kapenes beidza pastāvēt jau 20.gadsimta trīsdesmito gadu beigās, kad Volfu piederīgie pārveda Vecgulbenes muižnieku mirstīgās atliekas uz dzimtas kapiem Jaunlaicenē Alūksnes rajonā.
Piemiņai - salas, eņģeļi, vilki
Pēc baroneses Marisas pāragrās nāves darbi Emzes parkā atsākās ar jaunu sparu. Barons Heinrihs, gribēdams iemūžināt sievas piemiņu, lika izrakt vēl divus dīķus. Viens nosaukts par Asaru dīķi, jo tā centrā uzbēra saliņu asaras formā. Šis dīķis atrodas gandrīz tieši aiz ģimnāzijas ēkas. Otrs dīķis tika nosaukts par Svēto ezeru. Tam pa vidu bija viena lielāka sala, tai apkārt sešas mazākas salas. Uz visām salām bija dažādas skulptūras (eņģeļi, vilki kā Volfu simbols, lāči, putni, mitoloģiskie varoņi un citi), uz mazajām salām bija akmeņi. Uz katra akmens bija iekalts viens baroneses Marisas vārda burts. Trīs varam saskatīt arī šodien. Šis dīķis atrodas blakus Blaumaņa ielai. 20.gadsimta trīsdesmitajos gados šā dīķa daļa ieguva Spārītes nosaukumu, tā tas tiek saukts arī tagad.
Saglabā uzticību Marisai
Arī pie Baltās pils Heinrihs iekārtoja piemiņas vietu. Īpašas kompozīcijas veidoja krāšņās puķu dobes, piemēram, M burta veidā par godu baronesei, sevišķi Pils parkā. Pēc Marisas nāves pāri M burtam tika uzaudzēts puķu klājiens krusta formā.
Barons Heinrihs vairs neapprecējās. Viņš nomira 1897.gada 4.jūnijā Vecgulbenē un tika apbedīts blakus Marisai. Bērnu viņiem nebija, tāpēc muiža palika bez tieša mantinieka, bet Volfu dzimtas Vecgulbenes zars izbeidzās.
Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2019 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100