|
Kolkas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Baznīca celta 1886. gadā. Pastāv uzskats, ka pirmo baznīcu Kolkā uzcēluši zviedri ap 1040. gadu, bet uzraksts uz vecās altārgleznas „Anno 1648" liek domāt, ka baznīca Kolkā_ |
|
Ķūļciema Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca |
Pareizticīgo draudze Ķūļciemā savu dievnamu ieguva 1896. gadā. Pirmais pasaules karš un vācu okupācija izpostīja baznīcu — tika sašauti torņi un ēka izmantota par zivju sālītavu._ |
|
Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs |
Abavas upes senlejas kreisajā krastā pretim Sabiles pilsētai atrodas Pedvāle. 1992. gadā tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē izveidoja_ |
|
Piltenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Piltenes luterāņu baznīca, būvēta no 1709. līdz 1719. gadam. Zeltīts koka altāris - gatavots 18. gadsimta 3. ceturksnī un kancele - 18. gadsimta sākumā. J. Rozentāla gleznas kopija. Ērģeles_ |
|
Nurmuižas pils |
16. gs. 2. pusē būvēta ordeņa saimniecības pils vietējās lauksaimniecības attīstībai. No 1566.g. līdz 1920.g. Nurmuiža pieder fon Firksu dzimtai. Pēc Livonijas kara nocietināto pili pakāpeniski_ |
|
Mundigu upurozols |
Mundigu upurozols aug Lībagu pagastā, Mundiķezera krastā. Stumbra apkārtmērs- 7,5 m, augstums - 18 m. Koka vitalitāte- laba (1982). Ozols ir izcili ainavisks, ar skaistu zaru formu, blīvu lapotni_ |
|
Lielvirbu muiža |
Viens no interesantākajiem apkārtnes muiži ansambļiem. Tajā bijušas vairāk nekā 20 ēkas. Veidojies 18. gs. b. un 19. gs. sākumā. Muižā bijusi rosīga saimnieciskā_ |
|
|
|
Pitraga baptistu baznīca |
Pitrags ir lībiešu ciems, kura izcelsme dokumentāri saistāma vismaz ar 16.gadsimta otro pusi. Par dzīvi 18.gadsimtā vēsta Irbes - Ģipkas draudzes baznīcas grāmata. Draudze Pitragā dibināta_ |
|
Leprozorija luterāņu baznīca |
Baznīca celta 1936.-1938. g. pēc arhitekta P. Kundziņa projekta. Celta leprozorija iemītnieku vajadzībām. Baznīcu rotā Ž. Sūniņa altārglezna "Kristus izdziedina slimus''. Šeit_ |
|
Piltenes pilsdrupas |
Piltenes pils celta 13. un 14. gs. mijā kā konventa pils un izmantota līdz 16. gs. Pils drupas atrodamas blakus Piltenes luterāņu baznīcai pie Vecventas (kādreizējās Ventas gultnes). 14.-16._ |
|
Balgales muiža |
Balgales muižu 1804.gadā nopirka firsts Karls Kristofs Līvens. Pašlaik bijušās Balgales muižas ēkas ir sadalītas vairākos privātīpašumos. K.K.Līvens dibinājis Tērbatas_ |
|
Vīcežu muiža |
Muiža atrodas uz Talsu – Sabiles šosejas (1 km attālumā no Talsu robežas). Apskatāma 1860. gadā celtā muižas dzīvojamā māja. |
|
Dambis Liepājas ezerā |
Mākslīgi no metalurga izdežiem un šlakas veidota izstiepta pussala/laipa. Padomju laikos bija iecerēts izveidot dambi, kas sadalītu Liepajas ezeru, tadējadi pasargājot no piesārņojuma, ko_ |
|
Vandzenes muiža |
Muiža 19.gs. piederēja baronam Heikingam līdz 1920.g. Muižas ansamblis veidots baronu Heikingu dzimtai 19. gs. kā simetrisks komplekss ar uzsvērtu centrālo asi ap parādes pagalmu. Abās_ |
|
|
|
Dzedru evaņģēliski luteriskā baznīca |
Dzedru baznīca (Mārtiņbaznīca, 1940. gads, arhitekti - P. Kundziņš un T. Rezevskis). 1965. - 1988. gadā izmantota par kapliču. |
|
Stendes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Stendes baznīca (celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam). Ērģeles (1898. gads, E.F. Valkers). Ap baznīcu- laukakmeņu žogs, kas ietver kapliču un apbedījumus. Mācītāju_ |
|
Īves vējdzirnavas |
1871. gadā celtajām holandiešu tipa vējdzirnavām bijuši trīs malšanas gaņģi. Dzirnavas ir ap 10 m augstas, sienu biezums pie pamatnes sasniedz 1 m. |
|
Tiņģeres pils |
Tiņģeres muižas pili, kas saglabājusies līdz mūsdienām, 1805. gadā cēlis Johans Bahs, un tā bijusi viena no skaistākajām Kurzemē. Īpaši izslavēts bijis ziemas dārzs pils labajā spārnā_ |
|
Dižstendes jeb Stendes muiža |
Muižas centra senākā daļa - dala no 16. gs. būvētas nocietinātas pils, tautā saukta par Veco pili. Zem tās ir neliela pagraba velve. Pagrabā redzamas ieejas ailas, kur lejup ved mūrēti pakāpieni,_ |
|
Firkspedvāles (Pedvāles) muiža |
Pedvāles vārds hronikās lasāms pirms Sabiles vārda – kopš 1230.gada. Pedvāles muižas kompleksu veido trīs muižas – Firkspedvāle, Briņķpedvāle un Mācītājmuiža.Šodien_ |
|
Pūņu muiža |
Līdz mūsdienām saglabājusies tikai kungu māja. Celta 18. gs. |
|