Ziemassvētku kaujas bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē I pasaules kara laikā. Lielākās cīņu grūtības šajās kaujās nācās iznest latviešu strēlnieku vienībām, kas cieta ļoti lielus zaudējumus. Apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000 janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda. |
 | | Ziemassvētku kauju vietas - Ložmetējkalns |  |  | | Ziemassvētku kauju muzejs „Mangaļi” | |  | | Latviešu strēlnieki Ziemassvētku kauju laikā | |
Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916.gada 23.-29.decembrim pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5.-11.janvārim pēc jaunā stila. Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas apmēram 30 km garā frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva līdz Olainei, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā. Šajā kaujas operācijā pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku – negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā. Uzbrukuma rajonā vāciešiem bija divi spēcīgi nocietināti punkti – Ložmetējkalns un Mangaļi, tāpēc par uzbrukuma vietu 2.brigādei tika noteikts Tīreļpurva rajons starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem, bet 1.brigādei Mangaļu nocietinājumu DA puse.
Uzbrukums sākās 5.I (23.XII pēc vecā stila) 5.00 no rīta. 1.latviešu strēlnieku brigādes pulki pārrāva vācu nocietinājumu līniju un ieņēma Skangaļus. Tomēr uzbrukums apstājās, jo netika piesūtītas rezerves. 5.I vakarā vairāku vāciešu pretuzbrukumu rezultātā šo frontes pārrāvuma vietu neizdevās noturēt un strēlnieku daļām bija jāatkāpjas izejas pozīcijās. 2.latviešu strēlnieku brigādei uzbrukumā izdevās ievirzīties ienaidnieka aizmugurē un tur nostiprināties. No šī ieņemtā placdarma 7.I sākās uzbrukums Kalnciema virzienā, kura rezultātā tika ieņemts Ložmetējkalns. Vācieši vairākas dienas centās atgūt zaudētās pozīcijas, tomēr viņiem tas neizdevās un līdz lielāku spēku pievilkšanas laikam aktīva karadarbība pierima. Šajā laikā arī latviešu strēlnieku vienības tika nosūtītas atpūtā.
Vācieši 23.I, pēc rezerves spēku pievilkšanas, atkal uzsāka spēcīgus uzbrukumus. Ar to sākās Ziemassvētku kauju otrā fāze, tā saucamās Janvāra kaujas. Latviešu strēlnieku vienības tika atsauktas no atpūtas un no 25.I – 31.I iesaistītas kaujās Ložmetējkalna rajonā. Tieši pateicoties latviešu strēlnieku pulku darbībai Janvāra kaujās izdevās neatdot vāciešiem Ziemassvētku kaujās izcīnīto.
Ziemassvētku kaujas bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē I pasaules kara laikā. Lielākās cīņu grūtības šajās kaujās nācās iznest latviešu strēlnieku vienībām, kas cieta ļoti lielus zaudējumus. Apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000 janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda.
Ziemassvētku kauju vietu apkārtnē ir vairāki I pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi. Kauju vietās uzstādītas vairākas piemiņas zīmes – visu astoņu latviešu strēlnieku pulku pulcēšanās vietās piemiņas akmeņi ar tajos iekaltajām pulku devīzēm un kaujā došanās laikiem, savukārt, vācu nocietinājumu līnijas pārrāvuma vietās kokā veidotas piemiņas zīmes – krusts un zobens. Mangaļu mājās Latvijas Kara muzeja filiālē „Ziemassvētku kauju muzejs” apskatāma brīvdabas ekspozīcija ar rekonstruētiem vācu nocietinājumiem. |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
