 | | Cēsu pilsdrupas |  |  | | Arheoloģiskais atsegums Cesu pilsdrupās | |
Šovasar arheoloģiskie pētījumi koncentrējās viduslaiku pils iekšpagalmā. Noņemot vienu metru biezo kultūras slāni, tika atsegts vēsturiskais bruģis, kas, jādomā, lielākā vai mazākā mērā būs saglabājies visā 615 kvadrātmetrus plašajā pils pagalmā. Bruģis veidots no vidēji lieliem neapskaldītiem laukakmeņiem. Interesanti, ka gar pils bijušā Rietumu korpusa austrumu sienu atsegtajām saimnieciska rakstura nelielām telpiņām bruģis pieslēdzas ar izteikti lielākiem akmeņiem. Viena no šīs vasaras iecerēm bija atsegt akas vietu, par kuru nav saglabājušās drošas vēstures liecības. Lai gan šogad aku vēl neizdevās atrast, arheoloģiskās izpētes vadītāja, LU Latvijas vēstures institūta pētniece Zigrīda Apala ir pārliecināta par šīs ieceres īstenošanu nākotnē. Negaidītākais pārsteigums šovasar bija atklātās noejas kāpnes, kas atrodas pagalma dienvidu-austrumu stūrī. Pagaidām gan vēl nevar droši pateikt, kurp šīs kāpnes ved. Arheoloģiskās izpētes laikā šogad iegūts arī plašs senlietu materiāls – 300 dažādas funkcionālas nozīmes priekšmeti, kas raksturo pils iemītnieku ikdienas dzīvi un pagalmu – pils daļu, kur notika brīva kustība. Atrasto priekšmetu klāstā ir pakavi un pakavu naglas, ar sudrabu inkrustēti iemaukta mutes dzelži, ieroči – arbaleta bultu gali, musketes stobrs un lodes, kā arī ornamentētas kaula plāksnītes, ar kurām viduslaikos rotāja ieročus. Ar būvgružiem pārsegtajā bruģī tika atrastas pat tik smalkas lietas kā viduslaikos iecienītās kniepadatas. Svarīgs atradums bija arī 14 monētas – 16. un 17.gs. šiliņi, kas norāda uz pils apdzīvotības pēdējo periodu. Šovasar starptautiskās sadarbības projekta „Leonardo da Vinci” ietvaros jau trešo gadu Cēsu viduslaiku pils arheoloģiskajā izpētē kopā ar LU Latvijas vēstures institūta arheologiem un Cēsu jauniešiem piedalījās arī studenti Lielbritānijas un Zviedrijas augstskolām. Jāpiebilst, ka ārzemju studenti arheoloģiskajā izpētē piedalījās ar savu finansējumu. Arheoloģiskās ekspedīcijas sastāvā šogad strādāja arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Paleontoloģijas institūta Mugurkaulnieku nodaļas speciāliste Ilze Renga, kura veica iepriekšējo gadu izrakumos atrasto uzturā lietoto dzīvnieku kaulu analīzi. Arheoloģe Zigrīda Apala izsaka cerību, ka Cēsu viduslaiku pils arheoloģiskā izpēte turpināsies arī nākošajā gadā. Foto: Mārtiņš Malcenieks Informāciju sagatavoja: Baiba Vītiņa Vidzemes Vēstures un tūrisma centra Sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste Tālr.: 41 27755 | 
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
