Rīgas Zooloģiskais dārzs tika atklāts 1912. gada 14. oktobrī.
19. gadsimta beigās Rīgā ļoti populāras bija ceļojošās zvērnīcas, un, likumsakarīgi, radās doma par pastāvīga zoodārza izveidi.
1908. gadā tika reģistrēta biedrība "Rīgas Zooloģiskais dārzs", kura apņēmās izveidot Rīgā zooloģisko dārzu. 1911. gada aprīlī šim nolūkam piešķīra zemi un jau 1912.gada 14. oktobrī Rīgas Zoodārzs kļuva pieejams publikai un tajā varēja aplūkot 88 sugu 267 dzīvniekus.
Līdz 1914. gada vasarai, direktora Pētera Olcena un Valdes priekšsēdētāja Dr. Kārļa Grēves vadībā , Rīgas Zoodārzs strauji attīstījās.
Pateicoties sabiedrības atbalstam un ziedojumiem, tika uzceltas daudzas vēl šobrīd saglabājušās ēkas (ieejas vārti, Kalna kafejnīca u.c.) Zoodārzs saņem arī dzīvnieku dāvinājumus - 1914. gadā vien 538 dzīvniekus.
Sākoties I Pasaules karam, krasi samazinājās apmeklētāju skaits un Zoodārzs nonāca grūtībās.
1917. gadā Rīgu okupēja vācu armija un augustā Rīgas Zooloģiskais dārzs praktiski beidza pastāvēt.
Vērtīgākie dzīvnieki tiek aizvesti uz Kenigsbergu vai Hagenbeka zvērnīcu Hamburgā, Vācijā.
Zoodārza teritorijā no 1921. gada izvietojās kolonija maznodrošināto ģimeņu bērniem.
1932. gada 29. decembrī reģistrē biedrību "Latvijas Zooloģiskais dārzs", kurai pateicoties, 1933. gada 24. septembrī Rīgas Zooloģiskais dārzs atsāk darbu, apmeklētājiem demonstrējot 48 sugu 124 dzīvniekus. Uzsākot 1938. gadu, kolekcijā bija jau 106 sugas.
Sīkak 1933-1939
II Pasaules kara gados zoodārza attīstība apstājās, taču dzīvnieku kolekciju un ēkas izdevās saglabāt neskartus.
1944. gada 9. novembrī, pēc neilga pārtraukuma, Zoodārzs atkal bija atvērts apmeklētājiem.
Turpmākā Zoodārza attīstība bija samērā strauja un tas tika uzskatīts par vienu no labākajiem
zooloģiskajiem dārziem PSRS. Tika izveidota akvāriju ekspozīcija (1950. gadā), darbību uzsāka naturālistu pulciņš (1951. gadā) un ekskursiju vadītāju dienests (1955. gadā).
Diemžēl attīstība ne vienmēr bija harmoniska - dzīvnieku skaitam un sugu daudzveidībai kolekcijā pieaugot, jaunu ēku un ekspozīciju celtniecība kavējās.
No 1980. līdz 1985. gadam RZD tika uzbūvētas vairākas ēkas (Lāču māja, Flamingu māja) un izveidotas jaunas ekspozīcijas.
1987.gadā Rīgas Zoodārza kolekcijā ir 401 sugas
2150 dzīvnieki.
1988. gadā tika uzsākts Eiropas kokvaržu atkalatjaunošanas projekts, kura rezultātā šobrīd šī suga lielā skaitā sastopama jau ievērojamā Kurzemes daļā.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Rīgas Zoodārzam nācās pārdzīvot diezgan sarežģītu periodu, kad dažos gados apmeklētāju skaits no 600 -700 000 samazinājās līdz aptuveni 110 000. Veiksmīgi realizējot vairākus attīstības projektus un aktīvi sadarbojoties ar plašas saziņas līdzekļiem, šobrīd apmeklētāju skaits nostabilizējies 260 - 300 000 robežās.
1996. gadā tika atklāta Rīgas Zooloģiskā dārza filiāle Liepājas rajona Kalvenes pagastā - "CĪRUĻI".
Uzceltas vairākas mūsdienīgas un ērtas ekspozīcijas - WHISKAS tīģeru mītne, Tropu māja u.c, kas dod cerības, ka Rīgas Zoodārzs, kurš jau kopš 1992. gada ir EAZA (Eiropas zoodārzu un akvāriju asociācija) dalīborganizācija, arī turpmāk attīstīsies pietiekoši dinamiski, lai jau drīz atgrieztos Eiropas
vadošo zoodārzu vidū..
, , , , , ,
