Rundāles pils, viens no Latvijas izcilākajiem baroka un rokoko mākslas pieminekļiem, celta laikā no 1736. līdz 1740. gadam kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana vasaras rezidence. Kurzemes Zemgales hercogiste pastāvēja kā Polijas vasaļvalsts no 1561. līdz 1795. gadam. 1737. gadā tronī nāca Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorīts, Kurzemes muižnieks Ernsts Johans Bīrons. Pils celta pēc itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli meta un viņa vadībā. Pēc Krievijas ķeizarienes nāves 1740. g . hercogs tika arestēts, un pils celtniecība atsākta tikai pēc viņa atgriešanās no trimdas ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas sākumā. Laikā no 1765. - 1768. g. izveidota pils interjeru lielākā daļa. Glezniecības darbus izpildīja itāļu mākslinieki no Pēterburgas Frančesko Martini un Karlo Cuki, bet tēlniecisko apdari līdz ar sienu mākslīgo marmoru Berlīnes meistars Johans Mihaels Grafs. Pēc tam, kad 1795. g. Kurzemes hercogisti pievienoja Krievijai, Rundāles pils piederēja grāfam V. Zubovam, tad viņa brālim kņazam P. Zubovam, kura atraitne Rundāles muižu atnesa pūrā grāfam A. Šuvalovam. Šai dzimtai Rundāle piederēja līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā, kad tā pārgāja valsts īpašumā. Pēc I pasaules kara izpostītajā pilī atradās skola un dzīvokļi. 1933. g. pils tika nodota Valsts vēsturiskajam muzejam un izdarīts ēkas remonts. Otrā pasaules kara laikā pils necieta, taču pēc kara tās zālēs tika ierīkotas noliktavas. 1972. gadā nodibināts Rundāles pils muzejs un uzsākta pils restaurācija, kas joprojām turpinās. Rundāles pils divos stāvos atrodas 138 telpas. Centrālo korpusu aizņem hercoga apartamenti, viss austrumu spārns paredzēts reprezentācijai, tajā atrodas Zelta - troņa zāle, Baltā - deju zāle un Lielā galerija - svētku ēdamzāle. Rietumu korpusā dzīvoja hercogiene un citi valdošās ģimenes locekļi. |
, , , , ,
